Latvijas pašvaldībās un valsts ēkās ir uzsākta apjomīga pagrabu pielāgošana patvertņu vajadzībām, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Pašlaik neviena no plānotajām patvēruma vietām vēl nav pilnībā pabeigta, jo process prasa gan specifisku tehnisko izpēti, gan saskaņošanu ar finanšu uzraugiem.
Darbu gaitu ietekmē ne tikai birokrātiski šķēršļi, bet arī augstās izmaksas un reģionālās īpatnības, piemēram, gruntsūdeņu līmenis piejūras teritorijās.
Patvertņu ierīkošanas pašreizējais stāvoklis
Civilās aizsardzības joma Latvijā ilgstoši nav saņēmusi pietiekamu uzmanību, tāpēc patvertņu pieejamība pašlaik ir ierobežota. Galvenā stratēģija ir esošo valsts un pašvaldību īpašumu pagrabu sakārtošana, lai tie krīzes situācijā spētu pasargāt iedzīvotājus no triecienviļņiem vai lauskām.
Lai gan finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir apstiprināts vairākiem simtiem objektu, reāli būvdarbi daudzviet vēl nav sākušies.
Rīgā, kur iedzīvotāju ir visvairāk, pirmās pilnībā aprīkotās patvertnes solītas vien rudens sākumā. Galvaspilsēta plāno pielāgot vairāk nekā simts objektus, taču pagaidām notiek dokumentu saskaņošana.
Darbi tiek iedalīti divās grupās. Vienkāršākajos gadījumos pietiek ar durvju nomaiņu un ūdens krājumu izveidi, bet sarežģītākie projekti paredz jaunu ventilācijas sistēmu un papildu izeju izbūvi. Šādi uzlabojumi ir gan dārgi, gan prasa ilgu projektēšanas laiku.
Iepriekšējie mēģinājumi sakārtot patvēruma vietas galvaspilsētā bieži ir atlikti. Pašvaldības nereti izvēlas nogaidīt, lai piesaistītu ārējo finansējumu un nesegtu visas izmaksas tikai no saviem līdzekļiem. Rezultātā daudzi plāni joprojām ir tikai sagatavošanas stadijā, kamēr kaimiņvalstīs un reģionā kopumā civilās aizsardzības stiprināšana notiek straujāk.
Pašvaldību izaicinājumi un finanšu jautājumi
Dienesti ir apzinājuši vairāk nekā pusotru tūkstoti objektu visā valstī, kas būtu piemēroti iedzīvotāju izvietošanai. Tomēr ne visas pašvaldības aktīvi izmanto iespēju pieteikties pieejamajai naudai.
Līdz šim noslēgti līgumi tikai par daļu no plānotajām patvertnēm. Iemesli ir dažādi – no smagas finanšu situācijas konkrētās pilsētās līdz pat nepietiekamam atbalsta apmēram salīdzinājumā ar reālajām būvniecības cenām.
Piemēram, Rēzekne sākotnēji no projektiem atteicās savu parādsaistību dēļ, bet vēlāk darbu atsāka. Daugavpilī pieteikto objektu skaits ir mazāks, nekā valsts vēlētos, jo vietējā vara uzskata, ka ar vienkāršu pagrabu pielāgošanu nepietiek.
Savukārt mazākās pašvaldībās, kā Līvānos, aprēķini parādīja, ka Eiropas nauda sedz tikai nelielu daļu no nepieciešamajiem ieguldījumiem. Aprīkojums, piemēram, dīzeļģeneratori un hidroizolācija, ievērojami sadārdzina katru objektu.
Īpaši sarežģīta situācija ir piejūras novados, piemēram, Ventspils pusē. Tur galvenais šķērslis ir augstie gruntsūdeņi. Ja pagrabs regulāri applūst, tā pielāgošanai nav jēgas bez ļoti dārgiem izolācijas darbiem.
Turklāt daudzviet piemērotas telpas neatrodas tur, kur dzīvo lielākā daļa cilvēku, bet gan attālākos ciemos. Tas liek pašvaldībām prioritātes pārskatīt un meklēt citus risinājumus, kas būtu praktiski izmantojami ikdienā un krīzes brīdī.
Iedzīvotāju iesaiste un nākotnes perspektīvas
Plānots, ka valsts un pašvaldību sagatavotās vietas spēs uzņemt ap ceturto daļu iedzīvotāju. Tas skaidri norāda, ka liela nozīme būs tam, cik gatavi būs paši iedzīvotāji un viņu privātie īpašumi.
Daudzdzīvokļu māju pagrabi bieži vien ir vienīgā tuvākā vieta, kur patverties, tāpēc to sakārtošana ir būtisks drošības elements. Atsevišķas pilsētas pat piedāvā naudu privātpersonām, lai tās sakārtotu savus pagrabus, taču līdz šim cilvēku interese ir bijusi zema.
Speciālisti aicina iedzīvotājus būt aktīvākiem un interesēties par savu māju pagrabu stāvokli. Jebkurš var vērsties pašvaldībā, lai lūgtu speciālista konsultāciju par to, kādi minimāli uzlabojumi nepieciešami konkrētajā telpā. Līdz šim šādu apsekojumu valstī ir bijis ļoti maz, kas liecina par iedzīvotāju piesardzību vai informācijas trūkumu.
Nākamajos gados civilās aizsardzības infrastruktūrai paredzēts piešķirt vēl vairākus desmitus miljonu eiro. Tas ļaus turpināt darbu pie patvertņu izveides un, iespējams, piedāvāt izdevīgākus nosacījumus pašvaldībām, kurām šobrīd pietrūkst līdzekļu.